Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
konstituēties
konstituēties 3. pers. -ējas, pag. -ējās atgriezenisks, darbības vārds
1.Tikt konstituētam; izveidoties, nodibināties (par organizatorisku veidojumu).
PiemēriKonstituēties par atsevišķu kopienu.
1.1.Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
PiemēriNotiek Satversmes tiesas pirmā sēde, lai varētu konstituēties.