Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kompilēt
kompilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
PiemēriKompilēts dokuments.
2.joma: informātika Pārveidot (programmu) mašīnkodā.
PiemēriKompilēt programmas tekstu.
Cilme:No latīņu compilare ‘laupīt, piesavināties’.