kompetence
kompetence dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā u. tml.
PiemēriProfesionālā kompetence.
- Profesionālā kompetence.
- Ārsta pieredze un kompetence.
- Apstrīdēt žūrijas kompetenci.
- Paļauties uz vadītāja kompetenci.
- Viņam šajā jautājumā trūkst kompetences.
2.Iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms.
PiemēriTiesas kompetence.
- Tiesas kompetence.
- Šis jautājums ir pašvaldības kompetencē.
Cilme:No vācu Kompetenz, kam pamatā latīņu competentia ‘sagadīšanās; atbilstība’.