Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kombinēt
kombinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
kombinēties atgriezenisks, darbības vārds
1.Savienot, likt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
PiemēriKombinēt parketa dēlīšus.
1.1.Savienot, apvienot (ko).
PiemēriKombinēt pretvīrusu zāles ar citiem līdzekļiem.
2.Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
PiemēriKombinēt dažādus rīcības variantus.
2.1.Veidot kombinācijas (sporta spēlēs).
PiemēriHokejisti kombinēja un daudz meta pa vārtiem, taču spēles rezultātu tas neizmainīja.
Cilme:No latīņu combinare ‘savienot’.