Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kolrābis
kolrābis -bja, dsk. ģen. -bju vīriešu dzimte, lietvārds
Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
PiemēriAudzēt kolrābjus.
Cilme:No vācu Kohlrabi, kam pamatā itāļu cauliravi.