Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kokons
kokons [kokõns] lietvārds; vīriešu dzimte
Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
PiemēriZīdtauriņa kokons.
  • Zīdtauriņa kokons.
  • Lapseņu kokons.
  • Zirnekļa olu kokons.
Stabili vārdu savienojumiZīda kokons.
  • Zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
Cilme:No franču cocon.