Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kokons
kokons [kokõns] vīriešu dzimte, lietvārds
Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
PiemēriZīdtauriņa kokons.
Stabili vārdu savienojumiZīda kokons.
Cilme:No franču cocon.