knaibīt
knaibīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt, ilgstoši kniebt, saspiežot starp pirkstiem.
PiemēriKnaibīt rokas, kājas.
1.1.Spaidīt, spiest.
PiemēriKnaibīt lūpas.
1.2.formā: trešā persona Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); kniebt.
PiemēriSals knaiba vaigus.
2.Vairākkārt kniebt nost (daļu no kā).
PiemēriKnaibīt no maizes rieciena pa drupatai.