Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
klanīt
klanīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
Vairākkārt kustināt, liekt uz leju un atpakaļ.
PiemēriPiekrītoši klanīt galvu.