klakšķēt
klakšķēt 3. pers. klakšķ, pag. klakšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKlakšķēja skaitāmie kauliņi.