karāties
karāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
PiemēriPie griestiem karājas lustra.
1.1.Turēties (ap ko, pāri kam, pie kā u. tml.) ar augšējo (piem., auduma) daļu un būt brīvi vērstam lejup.
PiemēriAp kaklu karājas krelles.
1.2.Bez atbalsta slīgt lejup (par ķermeņa daļām).
PiemēriRokas nevarīgi karājas gar sāniem.
1.3.Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
PiemēriKoka zari karājas pār mājas jumtu.
2.Pieķeroties (kur, pie kā) turēties bez atbalsta.
PiemēriAr rokām karāties pie vingrošanas stieņa.
Stabili vārdu savienojumiKarāties logā.
3.formā: trešā persona Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
PiemēriŽakete uz pleciem it kā karājas.
4.formā: trešā persona Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
PiemēriZemu debesīs karājas milzīga, sarkana saule..
Stabili vārdu savienojumiKarāties gaisā. Karāties mata galā.