karnīze
karnīze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
PiemēriKarnīze pie griestiem.
- Karnīze pie griestiem.
- Kamīna karnīze.
2.Sniega, ledus vai iežu pārkare (augstu kalnos, klintīs).
PiemēriAlpīnistiem jāpārvar karnīze.
- Alpīnistiem jāpārvar karnīze.
- Tikt pāri karnīzei.
Cilme:No vācu Karnies, kam pamatā grieķu korōnis ‘noslēgums’.