kanēlis
kanēlis -ļa vīriešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
PiemēriPārkaisīt ābolus ar cukuru un kanēli.
Stabili vārdu savienojumiKanēļa standziņas.
Cilme:No franču cannelle, kam pamatā latīņu canna ‘caurule, niedre’.