kamara apvidvārds
kamara lietvārds; sieviešu dzimte
1.arī formā: deminutīvs Āda (žāvētai gaļai, speķim).
PiemēriŽāvēts speķis ar brūnu kamaru.
- Žāvēts speķis ar brūnu kamaru.
- Atdot gaļas kamariņu sunim.
2.Garoza, sacietējusi virskārta.
PiemēriLedus kamara virs sniega.
- Ledus kamara virs sniega.
- Izkaltušas zemes kamara.