kad
kad apstākļa vārds
1.konstrukcijā: jautājuma teikums Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
PiemēriKad viņš atnāks?
- Kad viņš atnāks?
- Kad beidzot kļūs siltāks?
- Kad iesim pusdienās?
2.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu.
PiemēriJau krēsloja, kad viņš devās mājās.
- Jau krēsloja, kad viņš devās mājās.
- Kad aizsūtīju vēstuli, atbildi nesaņēmu.
3.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
PiemēriAtnākusi vasara, kad naktis pavisam īsas.
- Atnākusi vasara, kad naktis pavisam īsas.
- Vajadzētu pajautāt, kad pienāk autobuss.
4.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar nosacījuma palīgteikumu; ja.
PiemēriKādas mežā sēnes, kad lietus nav lijis.
- Kādas mežā sēnes, kad lietus nav lijis.
Stabili vārdu savienojumiDiez kad. Diezin kad. Kaut kad. Nez kad.
- Diez kad sarunvaloda — 1. Nav zināms, kad.2. Ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
- Diezin kad sarunvaloda — 1. Nav zināms, kad.2. Ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
- Kaut kad — nezināmā, nenoteiktā laikā; kādā reizē.
- Nez kad — 1. Nav zināms, kad.2. Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
Normatīvais komentārs:Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks.