Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kacens
kacens [kacȩ̀ns] vīriešu dzimte, lietvārds
Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
PiemēriKāpostgalviņa ar resnu kacenu.