Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kacens
kacens [kacȩ̀ns] lietvārds; vīriešu dzimte
Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
PiemēriKāpostgalviņa ar resnu kacenu.