kaķēties sarunvaloda
kaķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
PiemēriDraudzenes par niekiem sāk kaķēties.
- Draudzenes par niekiem sāk kaķēties.
- Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.