jēga
jēga [jȩ̃ga] lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Nozīme, saturs. 
PiemēriTeikuma, runas jēga.
- Teikuma, runas jēga. 
 - Nav jēgas runāt, ja neviens neklausās. 
 - Piešķirt savai dzīvei jēgu. 
 
Stabili vārdu savienojumiNekādā jēgā.
- Nekādā jēgā sarunvaloda — saka, ja kas neveicas, neizdodas.
 
2.Izpratne, zināšanas. 
PiemēriVai tev ir kāda jēga par to?
- Vai tev ir kāda jēga par to? 
 - Par mākslu man nebija nekādas jēgas.