jāt
jāt jāju, jāj, jāj, pag. jāju intransitīvs, darbības vārds
jājiens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
PiemēriJāt ar zirgu.
1.1.transitīvs Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
PiemēriJāt zirgus uz ganībām.