juceklis
juceklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Liela nekārtība, liels sajukums.
PiemēriAtvilktnē ir pilnīgs juceklis.
- Atvilktnē ir pilnīgs juceklis.
- Zālē sacēlās juceklis.
1.1.Neskaidrība, nesakarība.
PiemēriDomās ieviesies juceklis.
- Domās ieviesies juceklis.
1.2.Nekārtīgs (kā) apvienojums, sajaukums; jūklis.
PiemēriKrāsu juceklis.
- Krāsu juceklis.
- Dārzā krāšņā juceklī zied dažādas puķes.
Stabili vārdu savienojumiJuceklis galvā.
- Juceklis galvā sarunvaloda — saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.