jēga
jēga [jȩ̃ga] lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Nozīme, saturs.
PiemēriTeikuma, runas jēga.
- Teikuma, runas jēga.
- Nav jēgas runāt, ja neviens neklausās.
- Piešķirt savai dzīvei jēgu.
Stabili vārdu savienojumiNekādā jēgā.
- Nekādā jēgā sarunvaloda — saka, ja kas neveicas, neizdodas.
2.Izpratne, zināšanas.
PiemēriVai tev ir kāda jēga par to?
- Vai tev ir kāda jēga par to?
- Par mākslu man nebija nekādas jēgas.