jāt
jāt jāju, jāj, jāj, pag. jāju darbības vārds; intransitīvs
jājiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
PiemēriJāt ar zirgu.
1.1.transitīvs Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
PiemēriJāt zirgus uz ganībām.