izšmaukt sarunvaloda
izšmaukt -šmaucu, -šmauc, -šmauc, pag. -šmaucu intransitīvs, darbības vārds
1.Paslepus iziet, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzšmaukt no mājām.
1.1.Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
PiemēriIzšmaukt no policijas.
2.transitīvs Izmānīt, izkrāpt (ko).
PiemēriIzšmaukt naudu.