izšaut
izšaut -šauju, -šauj, -šauj, pag. -šāvu darbības vārds
izšāviens vīriešu dzimte, lietvārds
1.intransitīvs Izdarīt šāvienu.
PiemēriIzšaut ar bisi, revolveri.
1.1.transitīvs Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml.).
PiemēriIzšaut lodi.
1.2.transitīvs Šaujot iztukšot (parasti ieroci).
PiemēriIzšaut visu pistoles aptveri.
1.3.transitīvs Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
PiemēriIzšauts logs.
1.4.transitīvs Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
PiemēriIzšaut caurumu sienā.
2.transitīvs Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus).
PiemēriIzšaut vilkus.
2.1.Šaujot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriIzšaut visas patronas.
3.transitīvs Strauji izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
PiemēriIzšaut mēli.
3.1.Strauji izvirzīt (piem., bultu).
PiemēriIzšaut bultu.
4.sarunvaloda, intransitīvs Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt (uz kurieni).
PiemēriIzšaut uz pilsētu.
5.sarunvaloda, transitīvs Ātri, arī īsi pateikt.
PiemēriIzšaut sakāmo un aiziet.
6.sarunvaloda, intransitīvs Ar troksni pārplīst (par riepu).
PiemēriBraucot izšauj mašīnas riepa.
Stabili vārdu savienojumiIzšaut (visu) pulveri.