izzvanīt
izzvanīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Zvanot radīt (skaņas).
PiemēriIzzvanīt dziesmas melodiju.
1.1.intransitīvs Zvanot signalizēt par (kā) beigām.
2.sarunvaloda Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
PiemēriIzzvanīt jaunumus draugiem.