izzust
izzust -zūdu, -zūdi, -zūd, pag. -zudu darbības vārds; intransitīvs
1.Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
PiemēriIzzūd mazās tautas.
- Izzūd mazās tautas.
- Mūžameži sākuši izzust.
- Dažās valstīs izzuduši ūdri.
1.1.Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriIzzūd mazās valodas.
- Izzūd mazās valodas.
- Izzūd atšķirības starp tautām, kultūrām.
1.2.Pakāpeniski beigt pastāvēt (par parādībām dabā).
PiemēriMigla no rīta bija izzudusi.
- Migla no rīta bija izzudusi.
1.3.Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
PiemēriIzzūd sāpes, nogurums.
- Izzūd sāpes, nogurums.
- Sejā izzudis sārtums.
- Sirdsklauves izzudušas pēc ārstēšanas.
- Izzūd satraukums, šaubas.
Stabili vārdu savienojumiIzzust no atmiņas.
- Izzust no atmiņas — tikt aizmirstam.
2.Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
PiemēriGājējs izzuda skatienam.
- Gājējs izzuda skatienam.
- Ceļš, upe izzūd miglā.