izzust
izzust -zūdu, -zūdi, -zūd, pag. -zudu darbības vārds; intransitīvs
1.Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
PiemēriIzzūd mazās tautas.
1.1.Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriIzzūd mazās valodas.
1.2.Pakāpeniski beigt pastāvēt (par parādībām dabā).
PiemēriMigla no rīta bija izzudusi.
1.3.Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
PiemēriIzzūd sāpes, nogurums.
Stabili vārdu savienojumiIzzust no atmiņas.
2.Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
PiemēriGājējs izzuda skatienam.