Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izzust
izzust -zūdu, -zūdi, -zūd, pag. -zudu darbības vārds; intransitīvs
1.Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
PiemēriIzzūd mazās tautas.
  • Izzūd mazās tautas.
  • Mūžameži sākuši izzust.
  • Dažās valstīs izzuduši ūdri.
1.1.Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriIzzūd mazās valodas.
  • Izzūd mazās valodas.
  • Izzūd atšķirības starp tautām, kultūrām.
1.2.Pakāpeniski beigt pastāvēt (par parādībām dabā).
PiemēriMigla no rīta bija izzudusi.
  • Migla no rīta bija izzudusi.
1.3.Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
PiemēriIzzūd sāpes, nogurums.
  • Izzūd sāpes, nogurums.
  • Sejā izzudis sārtums.
  • Sirdsklauves izzudušas pēc ārstēšanas.
  • Izzūd satraukums, šaubas.
Stabili vārdu savienojumiIzzust no atmiņas.
2.Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
PiemēriGājējs izzuda skatienam.
  • Gājējs izzuda skatienam.
  • Ceļš, upe izzūd miglā.