izvairīgs
izvairīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
izvairīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
izvairīgi apstākļa vārds
izvairība sieviešu dzimte, lietvārds
izvairīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriJetiņa bija steidzīga un izvairīga, un acis viņa slēpa zem tumšām skropstām.
1.1.Tāds, kas izvairās vērsties uz kādu (par acīm, skatienu).
PiemēriIzvairīgs skatiens.