izstiepties
izstiepties -stiepjos, -stiepies, -stiepjas, pag. -stiepos atgriezenisks, darbības vārds
1.Refl. → izstiept1; tikt izstieptam.
PiemēriGumija izstiepjas.
1.1.Sastāties, sagrupēties, izveidojot garu virkni, rindu.
PiemēriTūristi izstiepjas garā rindā.
1.2.formā: trešā persona Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
PiemēriCiems izstiepies gar jūras piekrasti.
1.3.Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
PiemēriLaiks izstiepjas garš.
2.Izaugt (garumā).
PiemēriPusaudzis strauji izstiepies.
2.1.Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
PiemēriSaknes izstiepjas tālu uz visām pusēm.
3.Refl. → izstiept2; tikt izstieptam.
PiemēriStāv izstiepies.
3.1.Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties) – par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs izstiepjas lēkšiem.
3.2.Pastiepties, pagarināties.
PiemēriMuskuļi savelkas un izstiepjas.
4.Nogulties, izstiepjot ķermeni, locekļus.
PiemēriGuļot izstiepties taisni.
Stabili vārdu savienojumiIzstiepties vai sarauties. Kaut vai izstiepies.