izstīdzēt
izstīdzēt -stīdzu, -stīdzi, -stīdz, pag. -stīdzēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
PiemēriŠādos apstākļos rozes izstīdz.
- Šādos apstākļos rozes izstīdz.
- Izstīdzējuši stādi.
2. Tāds, kas ir izaudzis tievs un garš (par cilvēku).
PiemēriIzstīdzējis pusaudzis.
- Izstīdzējis pusaudzis.
- Izstīdzējusi meitene.