izskriet
izskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skreju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju intransitīvs, darbības vārds
izskrējiens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzskriet no istabas, mājas.
1.1.Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
PiemēriPamanīt no krūmiem izskrienam riteņbraucēju.
1.2.Strauji izvirzīties, izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriKorķis izskrien no pudeles.
1.3.Tikt strauji, neapdomīgi izrunātam.
PiemēriIzskrien nepārdomāti vārdi.
1.4.Strauji izplatīties.
PiemēriPa visu skolu izskrēja jaunā ziņa.
2.Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzskriet cauri istabai, cauri dārzam.
2.1.Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
PiemēriVilciens izskrien cauri tunelim.
2.2.Strauji izvirzīties, izlidot cauri (kam), caur (ko).
PiemēriLode izskrējusi cauri sienai.
2.3.Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriBaiļu trīsas izskrien caur ķermeni.
3.transitīvs Skrienot, ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās).
PiemēriIzskriet visu pilsētu.
4.transitīvs Paveikt (kādu ceļa gabalu, attālumu).
PiemēriNespēt kājām izskriet tik lielu gabalu.
Stabili vārdu savienojumiIzskriet līdzi.
5.sarunvaloda Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
PiemēriIzskriet uz veikalu.