Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izskrūvēt
izskrūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
izskrūvēties atgriezenisks, darbības vārds
Skrūvējot izņemt (no kurienes, kur u. tml.); izgriezt.
PiemēriIzskrūvēt spuldzi.