izrietēt
izrietēt 3. pers. -riet, pag. -rietēja intransitīvs, darbības vārds
1.Tikt izsecinātam.
PiemēriNo teiktā izriet svarīgs secinājums.
1.1.Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
PiemēriSekas, kas varētu izrietēt.
1.2.Tikt nosacītam, regulētam (ar vadošu likumu, lēmumu u. tml.).
PiemēriNo līguma izriet vairākas saistības.