izlūgties
izlūgties -lūdzos, -lūdzies, -lūdzas, pag. -lūdzos darbības vārds; transitīvs
1.Lūdzot, arī lūdzoties panākt, iegūt, saņemt (ko).
PiemēriIzlūgties brīvdienu, atvaļinājumu.
- Izlūgties brīvdienu, atvaļinājumu.
- Izlūgties piedošanu.
- Izlūgties atļauju doties ekskursijā.
2.Ilgāku laiku, daudz lūgties.
PiemēriVeltīgi izlūgties.
- Veltīgi izlūgties.
- Visādi zēns izlūdzās, bet savu nepanāca.