izkāpelēt
izkāpelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Kāpelējot izstaigāt, pabūt (vienā vai vairākās vietās).
PiemēriIzkāpelēt kalnus, upes stāvos krastus.
- Izkāpelēt kalnus, upes stāvos krastus.
- Bērni izkāpelēja visus mājas bēniņus.
1.1.intransitīvs Paveikt vairākus kāpienus.
PiemēriIzkāpelēt pa stāvajām kāpnēm bija grūti.
- Izkāpelēt pa stāvajām kāpnēm bija grūti.
- Vecs cilvēks nevar citiem līdzi izkāpelēt.