izkarot
izkarot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
izkarojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Karojot, cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
PiemēriIzkarot brīvību, uzvaru.
1.1.pārnestā nozīmē Pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (ko).
PiemēriIzkarot vietu pārpildītajā autobusā.
2.Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
PiemēriIzkarot smagu kauju.