izkarot
izkarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
izkarojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Karojot, cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
PiemēriIzkarot brīvību, uzvaru.
- Izkarot brīvību, uzvaru.
- Tauta izkaroja neatkarību.
- Izkarot vadošās pozīcijas.
1.1.pārnestā nozīmē Pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (ko).
PiemēriIzkarot vietu pārpildītajā autobusā.
- Izkarot vietu pārpildītajā autobusā.
- Izkarot labākus dzīves apstākļus.
- Izkarot sev algas pielikumu.
2.Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
PiemēriIzkarot smagu kauju.
- Izkarot smagu kauju.
- Izkarot karu un atgriezties mājās.