izjāt
izjāt -jāju, -jāj, -jāj, pag. -jāju intransitīvs, darbības vārds
izjāties atgriezenisks, darbības vārds
izjājiens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzjāt no meža.
1.1.Jāšus doties (kur, kādā nolūkā).
PiemēriIzjāt līdz ezeram.
1.2.transitīvs Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzjāt zirgus no aploka.