izelpot
izelpot [izȩl̃puôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
izelpojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
PiemēriIzelpot gaisu.
1.1.intransitīvs Izdarīt izelpu.
PiemēriVienmērīgi ieelpot un izelpot.
1.2.pārnestā nozīmē Izdalīt, izplatīt.
PiemēriUzartā zeme izelpoja valgmi.