izēst
izēst -ēdu [-ȩ̂du], -ēd, -ēd [-ȩ̂d], pag. -ēdu darbības vārds; transitīvs
1.Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
PiemēriIzēst zupu, biezputru.
- Izēst zupu, biezputru.
- Izēst mērci no bļodas.
- Izēst šķīvi tukšu.
1.1.Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
PiemēriIzēst no kliņģera rozīnes.
- Izēst no kliņģera rozīnes.
- Izēst gaļu no pīrāga.
- Izēst tomāta mīkstumu.
1.2.Ēdot izlietot visu ēdamo.
PiemēriViss ledusskapis izēsts.
- Viss ledusskapis izēsts.
2.formā: trešā persona Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
PiemēriTārpu izēsti āboli.
- Tārpu izēsti āboli.
- Ķirmju izēsta kumode.
2.1.Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
PiemēriRūsas, skābes izēsti caurumi.
- Rūsas, skābes izēsti caurumi.
3.sarunvaloda Panākt (parasti ar intrigām vai atklātu naidīgu rīcību), ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
PiemēriIzēst direktoru no skolas.
- Izēst direktoru no skolas.
- Izēst nodaļas vadītāju.