izaulekšot
izaulekšot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzaulekšot no meža.
- Izaulekšot no meža.
1.1.Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzaulekšot cauri pagalmam.
- Izaulekšot cauri pagalmam.