izžūt
izžūt -žūstu, -žūsti, -žūst, pag. -žuvu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piem., par drēbēm, sienu, malku).
PiemēriMalka izžūst lēnām.
1.1.Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
1.2.Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
PiemēriMute no uztraukuma izžuvusi sausa.
2.formā: trešā persona Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
PiemēriDīķis, grāvītis vasarā izžūst.
2.1.Pilnīgi iztvaikot (par šķidrumu).
PiemēriŪdens uz grīdas ir izžuvis.
3. Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); izkalst.
PiemēriGalīgi izžuvusi večiņa.
Stabili vārdu savienojumiIzžuvis kā asaka.