istabenis
istabenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
istabene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
PiemēriViesnīcas istabenis.
1.1.novecojis; formā: sieviešu dzimte Kalpone, kuras pienākums ir uzkopt istabas.
PiemēriMuižas istabenes.