istaba
istaba sieviešu dzimte, lietvārds
1.Atsevišķa dzīvojamā telpa (dzīvoklī, mājā).
PiemēriLiela, gaiša istaba.
Stabili vārdu savienojumiMeitas istaba. Mēbelēta istaba.
1.1.kopā ar: apzīmētājs Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
PiemēriBērnu istaba.
Stabili vārdu savienojumiGoda istaba. Saimes istaba. Vannas istaba.
1.2.Īpašam nolūkam iekārtota telpa kādā iestādē.
PiemēriUzgaidāmā istaba.
Stabili vārdu savienojumiDāmu istaba.
2.formā: ģenitīvs Tāds, kas lietojams, atrodas telpās, piemērots telpām.
PiemēriIstabas apavi.
3.novecojis Dzīvojamā māja (laukos).
Stabili vārdu savienojumiIstabas meita. Nākt istabā iekšā.