istaba
istaba lietvārds; sieviešu dzimte
1.Atsevišķa dzīvojamā telpa (dzīvoklī, mājā).
PiemēriLiela, gaiša istaba.
- Liela, gaiša istaba.
- Istaba ar diviem logiem.
- Aizslēgt istabas durvis.
- Īrēt istabu.
Stabili vārdu savienojumiMeitas istaba. Mēbelēta istaba.
- Meitas istaba — novecojis kalpones istaba blakus virtuvei.
- Mēbelēta istaba — istaba, ko izīrē kopā ar mēbelēm.
1.1.kopā ar: apzīmētājs Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
PiemēriBērnu istaba.
- Bērnu istaba.
- Vannas istaba.
Stabili vārdu savienojumiGoda istaba. Saimes istaba. Vannas istaba.
- Goda istaba — novecojis viesu istaba.
- Saimes istaba — vēsturisks telpa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.
- Vannas istaba — vannasistaba.
1.2.Īpašam nolūkam iekārtota telpa kādā iestādē.
PiemēriUzgaidāmā istaba.
- Uzgaidāmā istaba.
- Skolotāju istaba.
Stabili vārdu savienojumiDāmu istaba.
- Dāmu istaba — dāmu tualete.
2.formā: ģenitīvs Tāds, kas lietojams, atrodas telpās, piemērots telpām.
PiemēriIstabas apavi.
- Istabas apavi.
- Istabas puķes.
- Istabas bērzs.
3.novecojis Dzīvojamā māja (laukos).
Stabili vārdu savienojumiIstabas meita. Nākt istabā iekšā.
- Istabas meita — kalpone, kuras pienākums ir uzkopt telpas; istabene.
- Nākt istabā iekšā — ienākt istabā.