iemērīt
iemērīt -mērīju, -mērī, -mērī, arī -mēru [-mȩ̃ru], -mēri, -mēra [-mȩ̃ra], pag. -mērīju darbības vārds; transitīvs
Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
PiemēriIemērīt auglīgas zemes gabalu.
- Iemērīt auglīgas zemes gabalu.
- Iemērīt zemi jaunbūvei.
- Par darbu iemērīt labību.
- Bārmenis iemēra piecdesmit gramus konjaka.