iekārot
iekārot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
iekāroties darbības vārds; atgriezenisks
1.Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
PiemēriIekārot kaimiņa zemi.
1.1.Izjust kāri, vēlēties (ko).
PiemēriIekārot pudeli alus.
2.Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
PiemēriViņa iekārojusi citu vīrieti.