Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ieklupt
ieklupt -klūpu, -klūpi, -klūp, pag. -klupu darbības vārds; intransitīvs
1.Klūpot iekrist (kur iekšā); strauji (parasti ar lēcienu, klupienu) ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIeklupt kādā bedrē.
  • Ieklupt kādā bedrē.
  • Viņš aizelsies ieklūp istabā.
  • Ieklupt garajā zālē un paslēpties.
1.1.Strauji ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriĶirsī ieklupis strazdu bars.
  • Ķirsī ieklupis strazdu bars.
2.Strauji ieķerties (ar roku).
PiemēriĶildā ieklupt kādam matos.
  • Ķildā ieklupt kādam matos.
2.1.Uzbrūkot iekost, ieknābt (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ieklūp kājās.
  • Suns ieklūp kājās.
  • Zostēviņš grasās ieklupt stilbos.
2.2.pārnestā nozīmē Strauji ievirzīties, pēkšņi parādīties (kur).
PiemēriUguns liesmas kāri ieklūp sausajos zaros.
  • Uguns liesmas kāri ieklūp sausajos zaros.