ieklīdenis nievājoša ekspresīvā nokrāsa
ieklīdenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
ieklīdene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
PiemēriSvešzemju ieklīdeņi.
1.1.sarunvaloda Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.