Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ieklausīties
ieklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt, uztvert, atšķirt.
PiemēriApstāties un ieklausīties.
  • Apstāties un ieklausīties.
  • Ieklausīties, vai kāds nenāk.
  • Ar bažām ieklausīties motora rūkoņā.
1.1.Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
PiemēriIeklausīties sarunās.
  • Ieklausīties sarunās.
  • Ieklausīties teiktajā.
  • Ieklausīties runātājā.
  • Ieklausīties mūzikā.
1.2.pārnestā nozīmē Iejusties, līdzjūtīgi saprast.
PiemēriSpēt ieklausīties otra nelaimē.
  • Spēt ieklausīties otra nelaimē.