ieklausīties
ieklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt, uztvert, atšķirt.
PiemēriApstāties un ieklausīties.
- Apstāties un ieklausīties.
- Ieklausīties, vai kāds nenāk.
- Ar bažām ieklausīties motora rūkoņā.
1.1.Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
PiemēriIeklausīties sarunās.
- Ieklausīties sarunās.
- Ieklausīties teiktajā.
- Ieklausīties runātājā.
- Ieklausīties mūzikā.
1.2.pārnestā nozīmē Iejusties, līdzjūtīgi saprast.
PiemēriSpēt ieklausīties otra nelaimē.
- Spēt ieklausīties otra nelaimē.