Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
horizonts
horizonts vīriešu dzimte, lietvārds
1.Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis.
PiemēriPie horizonta redzams kuģis.
2.joma: ģeoloģija Iežu iedalījuma pamatvienība; iežu slānis ar līdzīgām pazīmēm.
PiemēriAtklāt četrus naftas horizontus.
2.1.Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
PiemēriJūras apakšējie horizonti.
Stabili vārdu savienojumiIluviālais horizonts.
Cilme:No grieķu horizōn (horizontos) ‘norobežojošs’.