horizonts
horizonts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis.
PiemēriPie horizonta redzams kuģis.
- Pie horizonta redzams kuģis.
- pārnestā nozīmē Iesāktajam darbam horizonts vēl nav saredzams.
2.joma: ģeoloģija Iežu iedalījuma pamatvienība; iežu slānis ar līdzīgām pazīmēm.
PiemēriAtklāt četrus naftas horizontus.
- Atklāt četrus naftas horizontus.
- Vairāki augsnes ģenētiskie horizonti.
2.1.Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
PiemēriJūras apakšējie horizonti.
- Jūras apakšējie horizonti.
Stabili vārdu savienojumiIluviālais horizonts.
- Iluviālais horizonts — zemākais horizonts, kurā ieskalojas un izgulsnējas vielas no augstākiem horizontiem.
Cilme:No grieķu horizōn (horizontos) ‘norobežojošs’.