horizontāle
horizontāle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Taisne, kas ir paralēla horizonta plaknei.
PiemēriNoslēgta horizontāle.
2.Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
PiemēriLatvijas fizioģeogrāfiskajā kartē ar horizontālēm ik pa 20 metriem dots bagātīgs nelielo reljefa formu nosaukumu klāsts.
Cilme:No vācu Horizontale, latīņu horizontalis.