Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
horizontāle
horizontāle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Taisne, kas ir paralēla horizonta plaknei.
PiemēriNoslēgta horizontāle.
  • Noslēgta horizontāle.
2.Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
PiemēriLatvijas fizioģeogrāfiskajā kartē ar horizontālēm ik pa 20 metriem dots bagātīgs nelielo reljefa formu nosaukumu klāsts.
  • Latvijas fizioģeogrāfiskajā kartē ar horizontālēm ik pa 20 metriem dots bagātīgs nelielo reljefa formu nosaukumu klāsts.
Cilme:No vācu Horizontale, latīņu horizontalis.