Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
haltūra
haltūra sieviešu dzimte, lietvārds
1.Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
PiemēriAtrast labu haltūru.
2.sarunvaloda Pavirši, neprasmīgi veikts zemas kvalitātes darbs.
PiemēriŽēl aktieru, kas ir spiesti piedalīties tādās haltūrās.
Cilme:No krievu халтура.