Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
grunts
grunts dsk. ģen. grunšu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Zemes virskārtas ieži (arī augsne), kas atrodas iežu dēdēšanas zonā.
PiemēriMāla grunts.
2.Ūdenstilpes dibens.
PiemēriUpes grunts.
3.sarunvaloda Īpašs vielu maisījums, ar ko noklāj virsmu pirms krāsošanas.
PiemēriUzlikt grunti.
4.novecojis Gruntsgabals.
PiemēriGrunts īpašnieks.
Stabili vārdu savienojumiNoiet uz grunti.
Cilme:No viduslejasvācu Grunt ‘zemes gabals, zemes īpašums’, arī ‘(jūras, upes, ezera) dibens’, vācu Grund ‘pamats’.